Piemiņas akmeņi 1605. gada Salaspils kaujas atcerei

1605. gadā starp Poliju-Lietuvu un Zviedriju norisinājās viena no sava laika dramatiskākajām kaujām – Salaspils kauja, kas militārā ziņā saukta par astoto pasaules brīnumu.

Polija – Lietuva un Zviedrija cīnijās par to, kurš kontrolēs Baltiju un, protams, jo īpaši svarīgi, Rīgas pilsētu un Daugavas ūdensceļu. Kārlis IX bija ieradies Rīgā ar 11-14 tūkstošu lielu karaspēku, sākotnēji aplencot Rīgas pilsētu un vēlāk uzbrūkot Polijas – Lietuvas pozīcijām Salaspilī, kuras aizstāvēja gandrīz 4000 poļu – lietuviešu karavīru, kas bija ieradušies glābt Rīgu no zviedriem.

Zviedru pārspēks kaujas laukā bija milzīgs (apmēram trīs pret vienu), tomēr pirms Salaspils kaujas poļu – lietuviešu karaspēks bija zviedrus vairākkārt sakāvis, piemēram, pie Kokneses un Paides. Tāpēc noskaņojums Zviedrijas karaspēkā bija bez lielas pārliecības, algotņi ne visai gribēja cīnīties klajā laukā šeit pie Salaspils. Savukārt Polijas – Lietuvas kavalērijas vienībām cīņa skaitliskajā mazākumā bija pierasta lieta. Sava nozīme šeit bija arī zviedriem ļoti nelabvēlīgajam vēja virzienam, kas poļu – lietuviešu saceltos putekļu mākoņus pūta tieši virsū zviedru kājniekiem. Putekļu dēļ bija apgrūtināta gan redzamība, kas traucēja šaujamieroču izmantošana, gan sazināšanās dažādu karaspēku daļu starpā. Kavalērijas atkāpšanās padarīja neaizsargātus gan zviedru kājniekus, gan izraisīja kopēju haosu visā zviedru karaspēkā. Tas palīdzēja poļiem – lietuviešiem iegūt pārsvaru. Kad gūts pārsvars, sekoja slaktiņš un pakaļdzīšanās, kurā arī krita lielākā daļa zviedru karavīru. Bojā gāja divas trešdaļas zviedru karaspēka. Poļu zaudējumi bija ievērojami mazāki (tikai ap 100 karotāju).

Lai gan tālejošu seku Salaspils kaujai nav un jau 1621. gadā Rīga un vēlāk visa Livonija nonāk zviedru valdījumā, tomēr Salaspils kauja ir spožākā Polijas – Lietuvas militārā uzvara 1600 – 1629. gada karā.

Piemiņas akmens (zviedru), kas veltīts 1605. gada Salaspils kaujas atcerei, ir uzstādīts 1995.gadā pēc Zviedrijas vēstniecības un Latvijas Kultūras fonda iniciatīvas.
Piemiņas akmens uzstādīts par godu tam, ka kaujas laikā Zviedrijas karaļa Kārļa IX dzīvību pašaizliedzīgi izglābis vidzemnieks Heinrihs Vrede, taču kaujas laikā šeit krituši ap 9000 Zviedrijas armijas karavīri. Pēc kaujas 17.gs. šeit jau atradies piemiņas akmens, taču nav zināms, cik ilgi tas tur stāvējis un kāds izskatījies.

Zviedru-pieminas-akmens-1605.g.kauja

56.8507, 24.3344

Piemiņas akmens (poļu) uzstādīts 1996.gadā pēc Polijas vēstniecības iniciatīvas par piemiņu Polijas – Lietuvas kopvalsts un Kurzemes hercogistes karaspēka spožajai uzvarai pār Zviedrijas karaspēku 1605. gada 27. septembrī Salaspils kaujā. Par godu Salaspils kaujas gadadienai 2005. gadā piemiņas akmens atjaunots, pievienojot Kurzemes hercogistes ģērboni. Akmens veltīts Polijas – Lietuvas kopvalsts un Kurzemes hercogistes karaspēka spožajai uzvarai pār Zviedrijas karaspēku 1605. gada 27. septembrī Salaspils kaujā.

Polu-pieminas-akmens-1605.kauja

56.8498, 24.3440