Piemineklis bojā gājušiem karagūstekņiem

Vācu okupācijas varas dienesti izmanto veco armijas nometņu teritoriju Sarkanās armijas karagūstekņu nometnes ierīkošanai.

Salaspils bijušā parka un LR karaspēka nometņu teritorijā jau 1941. g. vasarā vērmahta (bruņoto spēku) pavēlniecības pārziņā izveido nometni sarkanarmiešiem – karagūstekņiem “Stalag 350 z”, vienu no Rīgas karagūstekņu nometnes sešām filiālēm.

Sākumā gūstekņus novieto bijušajās kazarmās, arī Latvijas armijas sapieru nometnes teritorijā Salaspils Veco kapu tuvumā. Taču drīz vietas trūkuma dēļ gūstekņus jau atstāj uz klaja lauka. Kamēr gūstekņi vēl kaut cik spēcīgi, 1941. gada rudenī viņus dzen strādāt – gatavot vietu civiliedzīvotāju koncentrācijas nometnei, vilkt no ledaina Daugavas ūdens atpludinātos baļķus. Vienu baļķi jaudājuši pavilkt 15 – 20 cilvēki. Cita grupa velk baļķus uz gateri, dēļus pēc tam nes uz 2 km attālo koncentrācijas nometni. Gūstekņu uzturam izmanto nevērtīgākos atkritumus, valda bads. Īpaši bargajā 1941./1942. gada ziemā gūstekņi mēģina ierakties zemē un sniegā, veido alas, ko naktī mēģina aizsegt, lai nenosaltu. Ap ugunskuru no rītiem guļ mirušie, kuriem nav pat numuru. Bojā gājušo precīzs skaits, arī uzskaites trūkuma dēļ, pagaidām nav zināms.

Atklātā karagūstekņu nometne vietējiem salaspiliešiem bija turpat acu priekšā.

Ar laiku gūstekņus kā darbaspēku piešķir apkārtnes saimniecībām, šajos darbos ieslodzītie dodas labprāt.

Piemineklis bojā gājušiem karagūstekņiem atklāts 1969. gadā. Tēlnieks J. Mauriņš. Traģiskos notikumus simbolizē divas ekspresīvas monolītā betona stēlas, ko vainago skulpturāli ciļņi.

56.8598, 24.3276