Salaspils dzelzceļa stacija

Stacija Salaspilī pastāv jau vairāk nekā 150 gadu – kopš Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas 1861. gadā. Viena no retajām stacijām šajā līnijā, kas kopumā saglabājusi savu ārējo izskatu pēc diviem pasaules kariem. Stacija saukta dažādi: sākumā Kurtenhofa, no 1919. gada Stopiņi, no 1925. gada – Salaspils.

Salaspils dzelzceļa stacija pieder pie Latvijas vecākajām dzelzceļa stacijām. 1858. g. sāka Rīgas stacijas izbūvi, gadu vēlāk arī Kurtenhofas, Ogres un dažu citu staciju būvi, tās pabeidz gada laikā. Stacijās sliežu ceļa abās pusēs ir 300 pēdas garas platformas, vienā pusē – stacijas ēka, otrā pusē – nojume pasažieriem. Pasažieru stacijas ēku, nojumes, darbinieku dzīvojamo māju ceļ no ķieģeļiem. Par Salaspils stacijas tā laika izskatu liecību maz, zināms vien, ka līdzīgas stacijas 1861. g. pēc tipveida projekta uzceltas arī Nīcgalē, Līksnā, Koknesē.

Mazo staciju vienstāva piebūvēm 70. gados cēla otro stāvu, lai palielinātu dzelzceļa personāla dzīvojamo platību. Kurtenhofā to paveic 1879. gadā. 80. gados stacijā uzbūvē jaunu stalli un ledus pagrabu (tas saistīts ar gatavošanos cīņai pret holēras epidēmiju). Rūpējoties par pasažieru ērtībām, vairākām staciju ēkām, tai skaitā Kurtenhofai, ierīko speciālas dāmu istabas – kā divstāvu piebūvi vienā stacijas galā.

1894.g., kad privātais dzelzceļš nonāk valsts īpašumā, Kurtenhofas stacijā ir šādas ēkas: mūra pasažieru ēka, pasažieru nojume, divi atklāti peroni, pa vienai mūra un koka dzīvojamai mājai, ūdens ņemšanas ēka, divas preču rampas, ledus pagrabs un tualete.

56.8606, 24.3527