Sv. Jura baznīcas drupas

No 14.  līdz 20. gs. v. pastāvējuši Sv. Jura baznīcas senākās altārdaļas fragmenti. Rīgai tuvākais 14. gs. arhitektūras piemineklis; saskatāmas romānikas un gotikas stila iezīmes (gotisko logu aiļu paliekas, nišas u.c.). Baznīca ilgus gadsimtus atradās Salaspils reliģiskās un sabiedriskās dzīves, arī dažādu laikposmu karadarbības centrā.

Sv. Jura baznīca celta ap 1380. gadu, iespējams reizē ar Salaspils pili. Baznīcai dots Livonijas ordeņa garīgā aizstāvja Sv. Jura vārds. Baznīca celta no dolomītiem un liela izmēra ķieģeļiem. Spriežot pēc nedaudzajiem 17.-19. gs. plāniem, zīmējumiem un saglabājušās altārdaļas paliekām, ēka bijusi ar gotikas stila iezīmem. 1605. gada Salaspils kaujas laikā daļēji sagrauto baznīcu hetmans J.K.Hodkevičs par saviem līdzekļiem licis to atjaunot. Sv. Jura baznīca cietusi vēlreiz 1629. gadā, kad poļu spēki nonākuši līdz Salaspilij, bet, sastapušies ar artilērijas uguni, atkāpjas Baldones virzienā. 1638. gadā Salaspils Sv.Jura baznīca atjaunota. 1674. gadā baznīcu pārbūvē neogotikas stilā, tai uzliek kārniņu jumtu un draudzes telpu palielina gandrīz divas reizes. Zvans karājas mazā sienas ailā. Šādā izskatā dievnams saglabājās vairāk kā 200 gadu.

Pirmā pasaules kara laikā Sv. Jura baznīca tika nopostīta. Kamēr izpostīto baznīcu saveda kārtībā, dievkalpojumus Salaspilī noturēja skolā, bet vasarās – kapsētā un zem klajas debess, jo pa “lēģera laiku” karaspēks ieņem visas skolas telpas. Draudzes Dāmu komiteja aktīvi vāca ziedojumus baznīcas atjaunošanai. Tā ir pēdējā reize, kad baznīca tiek atjaunota. Baznīca samērā maz cietusi Otrā pasaules kara laikā, taču atstāta bez uzraudzības tā pamazām tiek izdemolēta. HES būves laikā baznīcas mūros ierīko mehāniskās darbnīcas. 1973. gadā Sv. Jura baznīcas atliekas tiek uzspridzinātas, taču tās paliek ārpus applūdinājuma. 1997. gadā virs Sv. Jura baznīcas drupām uzstādīta krusta zīme.

Baznīcas vietu var izmantot kā orientieri, kartēs meklējot applūdinātos Salaspils kultūrvēstures pieminekļus.

56.8466, 24.3403