Rīgas HES, ūdenskrātuve un aizsargdambis

Rīgas hidroelektrostacija ir jaunākā un otrā lielākā spēkstacija uz Daugavas, celta 1966-1975. g.

Pirmie priekšlikumi hidroelektrostacijas būvei pie Doles salas bija izstrādāti jau 19. gadsimta beigās. Interesi veicināja tas, ka pie Doles salas Daugavai bija ievērojams kritums, lielā Rumbulas krāce, turklāt spēkstacija atrastos ļoti tuvu Rīgai. 1920-to gadu sākumā tika pat izveidots speciāls Doles spēkstacijas būves birojs, kas izstrādāja vairākus potenciālos HES izbūves variantus. HES saražoto enerģiju bija plānots izmantot Rīgas rūpniecības vajadzībām un perspektīvā dzelzceļa elektrificēšanai uz Jūrmalu. Tomēr, kā vēlāk atzina plānošanā iesaistītie speciālisti: „ne tehniskais, ne saimnieciskais stāvoklis nebija nobriedis būves sākšanai.” 1920. gados elektrības patēriņš valstī vēl bija pārāk mazs, lai Doles spēkstacijas celtniecība atmaksātos, bet 1930. gados ekonomisku apsvērumu dēļ priekšroka tika dota Ķegumam.

Rīgas HES būve sākas 1966. gadā. Šajā pašā gadā PSRS Ministru padome apstiprina projekta galīgo variantu ar aizsprosta būvi Doles salas vidū. Tika noraidīts variants ar aizsprostu Doles salas augšgalā, kas ļautu izvairīties no salas daļējas appludināšanas, tomēr tad zem ūdens paliktu krietni lielākā Ogres pilsētas daļa. Būves ģenerāluzņēmēja – celtniecības pārvaldes „Daugavhesbūve” celtnieku kolektīvs gandrīz pilnā sastāvā pārceļas uz Salaspili no Pļaviņu HES būves vietas. Pāri Daugavai pie Ķekavas uz Doles salu tiek novietots pontontilts. Pirmais Rīgas HES hidroagregāts tiek iedarbināts 1974. gada novembrī, līdz 1975. gada novembrim darbu ir sākuši visi seši hidroagregāti. Celtniecības laikā būves projekts tika vairākkārt pārskatīts, maksimāli paaugstinot ūdens līmeni, lai iegūtu lielāku kritumu un jaudu, kas savukārt prasīja papildu darbus ūdenskrātuves krastu aizsargdambju veidošanā. Dambju būvei izmantoja zemessmēlējus, bet nepieciešamās smiltis un granti ieguva Doles salas augšgalā, kuru tagad sedz ūdenskrātuve. Rīgas HES ir otra lielākā spēkstacija uz Daugavas, tā kalpo ne tikai elektroenerģijas ražošanai, bet arī Rīgas apgādei ar dzeramo un tehnisko ūdeni. Rīgas HES tehniskie parametri: jauda 402MW, hidroagregātu skaits – 6, kritums 18 metru, ūdenskrātuves tilpums – ap 330 milj. m3,  tā stiepjas no Salaspils līdz Ogrei.

Spēkstacija kalpo arī kā satiksmes tilts starp upes krastiem un Doles salu. Pie HES aizsprosta Daugava ir 390 m plata. Vairāk nekā 15 km garais Rīgas HES aizsargdambis ir iecienīta velobraucēju un pastaigu vieta. Rīgas HES atrodas 35 km no Daugavas grīvas. Rīgas HES būves atrodas rajonā, kur Daugava ietek Rīgas smilšainajā līdzenumā un tās ieleja ir 2 km plata. Braucot no Salaspils uz Doles salu, ceļš vispirms šķērso aizaugušo veco Daugavas gultni gar Dārziņiem un apbūvēt sākto Zirņu salas daļu.

Ekskursijas tiek organizētas katra mēneša otrajā ceturtdienā. Pieteikties pa tel. +371 67724359, +371 29188315 (M. Fīrmane) vai pa e – pastu: maija.firmane@latvenergo.lv. Pirms tam ir jāaizpilda pieteikuma forma mājaslapā: www.latvenergo.lv

Interaktīvā HES tūre: www.latvenergo.lv/hesture

Dodoties ekskursijā, jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments! Ieeja bezmaksas. Valodas: latviešu, angļu, krievu.

56.8497, 24.2689