Vācu karagūstekņu kapi

1944. gada septembrī strauji tuvojās Sarkanā armija. No nometnes izveda pēdējos ieslodzītos. Ieradās speciāla “Zonder” komanda un iznīcināja nometni, taču nepaspēja visu līdz galam nodedzināt. 1945. gada janvārī nenodedzinātajās barakās tika atvērta vācu karagūstekņu nometne. Šeit tika turēti sagūstītie vācu karavīri un virsnieki. Šie sagūstītie pakāpeniski gāja cauri “filtrācijas procesam” (speciāla komisija, kas pētīja ieslodzīto darbību kara laikā).

Ieslodzītie strādāja ceļa Rīga – Daugavpils atjaunošanā un Rumbulas lidostas būvniecībā. Nometni slēdza 1946. gadā un atlikušos ieslodzītos nodeva Vācijas demokrātiskajai republikai.

Nometnes pastāvēšanas laikā, no slimībām un citiem faktoriem, nomira 146 dažādu pakāpju karavīri, kuri ir apglabāti tagadējā kapsētā, kas atklāta 2008. gadā, atbilstoši starpvalstu nolīgumam. Zeme zem un ap kapiem ir nodota mūžīgā lietošanā Vācijas Federatīvajai Republikai, un kapu iekārtošanu un uzturēšanu veic brīvprātīgo karavīru organizācija no Vācijas, ar bāzēšanās vietu Karlštatē. Organizācija ir pilnvarojusi Brāļu kapu komiteju to pārstāvēt Latvijā, regulāri organizējot kapu kopšanu. Kapsētu regulāri apmeklē piederīgie no Vācijas.

56.8698, 24.3048