Atzīmējot Starptautisko ģeodaudzveidības dienu, 10. oktobrī dabas un izziņas entuziasti aicināti doties aizraujošā un izglītojošā ekspedīcijā uz 2026. gada ģeovietu – Salaspils karsta kriteni. Pasākumu organizē Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļu.
Ekspedīcijas sākums paredzēts plkst. 10.00. Aptuveni 6 kilometrus garajā maršrutā dalībniekiem būs unikāla iespēja iepazīt Zemes uzbūves noslēpumus, iežus un dažādus ģeoloģiskos periodus. Pārgājiena laikā paredzētas vairākas izzinošas pieturvietas, kurās LU ģeoloģijas speciālisti un pētnieki stāstīs par reģiona ģeoloģiskajiem procesiem un skaidros, kā veidojusies 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene, un ar ko tā ir īpaša.
Pasākums paredzēts aptuveni 4 stundas garš un būs saistošs ikvienam interesentam, kurš vēlas padziļināti un uzskatāmi izprast dabas norises. Īpašs ekspedīcijas akcents būs praktiskie paraugdemonstrējumi – klātienē varēs vērot aizraujošus eksperimentus un uzzināt, kā pie karsta kritenes tiek veikti ģeofizikālie mērījumi.
Dalība ekspedīcijā ir bez maksas, taču nepieciešams iepriekš pieteikties, aizpildot anketu: https://ej.uz/ģeodiena. Reģistrētajiem dalībniekiem tiks nosūtīta informācija par precīzu tikšanās vietu.
Lai pārgājiens būtu ērts un drošs, dalībnieki aicināti izvēlēties laikapstākļiem un pastaigai dabā piemērotu apģērbu, kā arī ērtus, mitrumizturīgus apavus, jo daļa maršruta vedīs pa purvu.
Par Salaspils karsta kriteni
Karsta kritene atrodas Salaspils Zeltiņu purva teritorijā, bijušās dzelzceļa trases vietā. Tās dziļums sākotnēji bijis apmēram 8 metri, bet diametrs kopš izveidošanās ir pieaudzis līdz 6–7 metriem, kas liecina par aktīvu attīstību. Kritenes sienās redzami dažādu laikmetu slāņi – no mūsdienu uzbēruma materiāliem līdz pēdējā apledojuma morēnai, t.i., ledāja atstātam laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla slānim, kas veidojies pirms aptuveni 14 700 gadiem. Uzreiz pēc kritenes izveidošanās tās dziļākajā daļā bija redzami arī 370 miljonus gadu senie devona dolomīti, bet vēl dziļāk “slēpjas” daļēji izšķīdušie šī paša perioda ģipši.
Lai apmeklētāji labāk izprastu šī veidojuma rašanos un nozīmi, kritenes tuvumā izvietots informatīvais stends, kas skaidro gan karsta procesus, gan teritorijas ģeoloģisko un dabas aizsardzības vērtību.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu. Katru gadu oktobra sākumā, kad pasaulē atzīmē Ģeodaudzveidības dienu, tiek organizēts publisks izglītojošs pasākums, kas veltīts Latvijas Gada ģeovietai.