Karsta kritene Salaspilī uz bijušās Zeltiņu dzelzceļa trases izveidojās 2021. gada pavasarī, un sākotnēji tās dziļums sasniedzis apmēram 8 metrus. Virs zemes redzamais caurums bijis apmēram metra diametrā, taču šobrīd tas ir jau četrkāršojies. Ģeologi, izpētot vietējo ģeoloģisko uzbūvi, secinājuši, ka esošā kritene tuvāko 10–15 gadu laikā, visticamāk, nepaplašināsies vairāk kā par 10 metriem.
Šobrīd samērā jaunā kritene Salaspilī ir neparasta arī tās atrašanās vietas dēļ – uz meža stigas, kas vēsturiski ir bijusi dzelzceļa uzbērums. To pazīst kā bānīša ceļu, kurš savulaik savienojis tuvumā esošās Zeltiņu ģipša raktuves ar tagadējo Salaspils staciju. Kopš te sāka darboties dzelzceļš kā transporta ceļš, ir pagājuši apmēram 120 gadi, to pārtrauca izmantot 1965. gadā.
Noskaties ziņu sižetu par Salaspils karsta kritenes izveidošanos!
Ģeologi uzskata, ka vārdi “karsta kritene” stāsta par sarežģītu, pazemē plūstošo ūdeņu šķīdinošo darbību, kuras laikā tiek izšķīdināti un aizskaloti pazemē esošie ieži. Pazemē rodas tukšumi, alas, eju labirinti, līdz kāds to posms mums kļūst redzams, jo virsējā zemes kārta iebrūk. Kritene rodas tad, kad virs tukšumiem esošie ieži vairs nevar izturēt savu smaguma spēku, un daļa no tiem iekrīt pazemes tukšumos, tā kļūstot par zemes virsmas jeb reljefa formu, kura mums parāda to, ka pazemē ir bijuši lielāki vai mazāki tukšumi.
Vēl tajos laikos, kad Salaspils iekļāvās Rīgas rajona teritorijā, šāda kritene parādījās blakus kartupeļu laukam, netālu no bijušā šaursliežu dzelzceļa gala stacijas vecajām ēkām Zeltiņos. Par to tika ziņots Rīgas rajona avīzē, fotogrāfijās varēja redzēt, ka pļavā radies “caurums” 4-5 metru diametrā, kam apkārt ganījās mājlopi. Ar vienkāršu alkšņa mietu tās dziļumu nevarēja sataustīt. Lai neciestu cilvēki un mājlopi, bedri – kriteni ātri aizbēra. Vairākas kritenes ir otrpus Daugavai, Daugmales pagasta un Baldones pagasta mežos, ap observatoriju, ap Riekstu kalnu, bieži vien lielākas un dziļākas par Salaspilī redzamo.
Viens no jautājumiem paliek atklāts – kāpēc uzbērumu veidojošie ieži un dziļāk esošās morēnas (nešķiroti, mālaini, smilšaini, mālsmilšaini, putekļaini, ar akmeņiem un granti pieblīvēti iežu materiālu) slānis neizturēja savu smagumu un iekrita pazemē, šobrīd jau vismaz trīs metru dziļumā. Cik tālu tukšumi turpinās, nav zināms. Kāpēc kritene, kuras diametrs pirms diviem gadiem bija 2-3 metri kļuvusi jau 6-7 metru plata – tātad aktīvi attīstījusies? Kur palicis iežu materiāls, kas veidoja pazemē iekritušo virsējo materiālu kārtu 3-4 metru biezumā?
Vairāk informācija atrodama šeit.
